Maršruta lejupielāde viedtālruņiem (android/ipone)
Irbes upe ir viena no populārākajām laivošanas upēm Kurzemē. Te iespējams arī nobraukt garāko laivošanas ceļu Kurzemē, sākot to no Usmas ezera iztekas - Engures upē, škērsojot Puzes ezeru, tālāk pa Rindas un Irbes upēm nonākt Baltijas jūrā, kopā veicot turpat 95 km 5-6 dienās! Populārākie maršruti Irbes upē ir: Rindas ciems (Rindas upe) - Baltijas jūra - 2 dienas - 38 km Irbene - Miķeļtornis - 1 diena - 15 km Miķeļtonis - Baltijas jūra - 1 diena - 15 km Irbes upei izveidoti orientieri – uz kokiem ar košām krāsām uzkrāsoti cipari no 00 līdz 6, kas palīdz orientēties nobrauktajā un vēl braucamajā attālumā un plānot evakuāciju, ja tāda pēkšņi nepieciešama. 00 - līdz jūrai 27,6 km 1 - līdz jūrai 26 km 2 - līdz jūrai - 23 km 3 - līdz jūrai 18,8 km 4 - līdz jūrai 16,8 km 5 - līdz jūrai 12,9 km 6 - līdz jūrai 9 km Irbes upe nav bagāta ar apskates vietām tās krastos, tomēr noteikti apskatāms ir Irbenes radioastronomijas centrs, kas atrodas ~ 500 m no upes. Vislabākais orientieris ir bij. Lāžu tilta balsti (C), te arī kāpiet ārā kreisā krastā un pa meža ceļu nonāksiet līdz centram ar milzīgo šķīvi - antenu, Irbes un Stendes upe atrodas dabas liegumā “Ances purvi un meži”, kam raksturīgi neskartu augsto, pārejas, zāļu purvu un dažāda vecuma priežu meži, kas mijas ar ezeriem un periodiski pārplūstošiem klajumiem.
Šis ir viens no populārākajiem ūdenstūrisma maršrutiem Latvijā. Uzsākot maršrutu Rindas ciemā (B), pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece - laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendi upe sāk nest Irbes vārdu. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Irbei nav Rindas spītīgā vēlēšanās mest straujus cilpveida līkumus, tā plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainas vecupes, kas ik pa brīdim dažādos Irbes krastu ainavu līdz pat jūrai. Pēc 4,1km tecējuma parādās Lāžu tilta balsti (C) un pārpalikušās konstrukcijas. Šis ir labs orientieris, ja vēlaties aiziet līdz Irbenes radioastronomijas centram. Kāpiet ārā kreisajā krastā un ejiet ap 500m pa meža ceļu. Iznākot krustcelēs pār koku galiem ieraudzīsit pret klusējošo kosmosu pavērsto milzīgo šķīvi. Aiz Lāžu tilta (C) Irbe pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Būtībā nākamie 20 km ir visai līdzīgi. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Apmetnes vietu meklējiet, kad labā krastā ieraugiet orientiera zīmes - sarkanus "4" uz kokiem, tas nozīmē, ka nolaivots ir pusceļš. 25km no Irbes sākuma upē guļ liela, kokiem noaugusi sala. Šeit beidzas kāpu posms, ir atlikuši 3,3km līdz Lielirbei (E) - Ventspils – Kolka šosejas tiltam. Daudzi laivotāji pie Lielirbē (E) pie tilta savu ceļojumu beidz, bet tā darīt ir pilnīgi aplami! Tas ir tāpat, it kā jūs nolemtu aizbraukt līdz Siguldai, bet degvielu ielietu tikai līdz Vangažiem. Līdz jūrai ir jānoairē! Pēdējie 5,8km līdz jūrai ir ar lēnu straumi. Upe ir plata un pārsvarā sekla – retas ir vietas ar dziļumu „pāri galvai”. Krasti zemi un purvaini, ik pa brīdim parādās pa mājai. Pāri upei vietām novilktas trīšu sistēmas murdu likšanai. Pusceļā līdz jūrai, virs mazbānīša tilta vecajiem pāļiem karājas trošu tiltiņš. Laba vieta savas kompānijas pabildēšanai no augšas. Tieši Irbes ietekā jūrā, tās labajā krastā, ir plaša Valsts mežu apmetnes vieta. Te arī ir ērti piebraukt ar auto. .
Šis ir viens no populārākajiem ūdenstūrisma maršrutiem Latvijā. Uzsākot maršrutu Rindas ciemā (B), pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece - laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendi upe sāk nest Irbes vārdu. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Irbei nav Rindas spītīgā vēlēšanās mest straujus cilpveida līkumus, tā plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainas vecupes, kas ik pa brīdim dažādos Irbes krastu ainavu līdz pat jūrai. Pēc 4,1km tecējuma parādās Lāžu tilta balsti (C) un pārpalikušās konstrukcijas. Šis ir labs orientieris, ja vēlaties aiziet līdz Irbenes radioastronomijas centram. Kāpiet ārā kreisajā krastā un ejiet ap 500m pa meža ceļu. Iznākot krustcelēs pār koku galiem ieraudzīsit pret klusējošo kosmosu pavērsto milzīgo šķīvi. Aiz Lāžu tilta (C) Irbe pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Būtībā nākamie 20 km ir visai līdzīgi. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Apmetnes vietu meklējiet, kad labā krastā ieraugiet orientiera zīmes - sarkanus "4" uz kokiem, tas nozīmē, ka nolaivots ir pusceļš. 25km no Irbes sākuma upē guļ liela, kokiem noaugusi sala. Šeit beidzas kāpu posms, ir atlikuši 3,3km līdz Lielirbei (E) - Ventspils – Kolka šosejas tiltam. Daudzi laivotāji pie Lielirbē (E) pie tilta savu ceļojumu beidz, bet tā darīt ir pilnīgi aplami! Tas ir tāpat, it kā jūs nolemtu aizbraukt līdz Siguldai, bet degvielu ielietu tikai līdz Vangažiem. Līdz jūrai ir jānoairē! Pēdējie 5,8km līdz jūrai ir ar lēnu straumi. Upe ir plata un pārsvarā sekla – retas ir vietas ar dziļumu „pāri galvai”. Krasti zemi un purvaini, ik pa brīdim parādās pa mājai. Pāri upei vietām novilktas trīšu sistēmas murdu likšanai. Pusceļā līdz jūrai, virs mazbānīša tilta vecajiem pāļiem karājas trošu tiltiņš. Laba vieta savas kompānijas pabildēšanai no augšas. Tieši Irbes ietekā jūrā, tās labajā krastā, ir plaša Valsts mežu apmetnes vieta. Te arī ir ērti piebraukt ar auto. .
Viens no garākajiem ūdenstūrisma maršrutiem Kurzemē, ko var veikt 5-6 dienās, laivojot no Usmas ezera līdz jūrai pa mazapdzīvotu apvidu. Te savā varā tiešām jūs pārņems daba, esiet uzmanīgi - nesaskrienieties ar alni!
Laivojumu sākot Usmas ezerā, esiet piesardzīgi pastiprināta vēja apstākļos - Usmas ezers viļņošanās dēļ ir bīstams. 50cm augsti viļņi ar mazu intervālu starp tiem ir pilnīgi pietiekami laivas piesmelšanai.
Engures izteka atrodas Moricsalas dabas rezervātā, atrašanās tā teritorijā, t.sk. laivošana ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālo administrāciju: t. + 371 63286000; Kurzeme@daba.gov.lv
Laivojot pāri Puzes ezeram, turieties maksimāli tā aizvēja pusē. Puzes ezers, līdzīgi kā Usmas ezers, uzšūpo augstu un stāvu vilni.
Tūrisma informācijai un maršrutu aprakstus skatiet:
http://www.upesoga.lv/lv/marsruti/river/27/route/10
http://www.upesoga.lv/lv/marsruti/river/36/route/722
http://www.upesoga.lv/lv/marsruti/river/37/route/402