Venta

Nīgrandē sākas Ventas jaukākais posms. Nākamie 13,2km līdz Letīžas ietekai ir mazu saliņu, sēkļu un straujtecīšu virkne. Nepilnus 2km aiz Letīžas ir kārtrējās „vīriešu dzimtes upes” – Šķerveļa ieteka. Venta vēl aizvien plūst diezgan strauji un krastos parādās skaisti meži. Aiz plaša labā līkuma Venta iegraužas ap 13m augstā dolomītu atsegumā. Tās ir Gobdziņu klintis. Upē šeit ir straujtece, vieta ir skaista un noteikti ir vērts piestāt un uzkāpt klintīs, lai pavērotu ainavu.

 Aiz Gobdziņu klintīm mežs no upes atkāpjas, tā met pāris lielu loku un pēc 5km laivotāji ierauga Lēnu katoļu baznīcas torņus. Tepat baznīckalna pakājē ir labs laivojuma finiša punkts. Te arī Kojas ieteka. Turpmākos 8,8km līdz Skrundai Venta plūst pa apkoptiem laukiem. Ne ar ko īpašu upe neizceļas, šeit viss ir atkarīgs no jūsu ceļabiedriem un motivācijas nokļūt līdz Skrundai. 

 Skrundā starp Liepājas šosejas un dzelzceļa tiltiem Ventai no labā krasta pietek Ciecere. Laivojumu var beigt īsi pirms Liepājas šosejas tilta, vai arī pabraukt uz priekšu līdz viesu namiem Ventas (2km) vai Lapsas (8km).

Pēc Vadakstes ietekas Venta uz 3km kļūst par Latvijas - Lietuvas robežupi. Ap 30m plata, sekla straume ar labu kritumu, vietām vasarās noaugusi ar doņiem, vietām skaistiem koku apaugušiem krastiem. Pēc kreisā krasta pietekas Vārduvas ietekas laivotāji var uzgavilēt – abi Ventas krasti nu ir Latvijas teritorija. Upē parādās pirmās saliņas, turpmāk to skaits pieaug. Abos krastos valda attīstīta lauksaimniecība, gar upi biežas krūmu audzes. 10km no maršruta sākuma noteikti ir jāatzīmē kreisā krasta pietekas Losis ieteka. Te jau pagurušajiem laivojuma biedriem var uzdot ģeogrāfiskas viktorīnas vērtu jautājumu: cik Latvijā ir upes, kuru nosaukums ir vīriešu dzimtē? Precīzas atbildes nav, bet ap 30 noteikti ir.

 600m aiz Loša ir labā krasta pietekas Zaņas ieteka, un pēc nepilniem 2km ir klāt Nīgrandes tilts un sengaidītais veikals. Te sākas Ventas jaukākais posms. Nākamie 13,2km līdz Letīžas ietekai ir mazu saliņu, sēkļu un straujtecīšu virkne. Nepilnus 2km aiz Letīžas ir kārtrējās „vīriešu dzimtes upes” – Šķerveļa ieteka. Venta vēl aizvien plūst diezgan strauji un krastos parādās skaisti meži. Aiz plaša labā līkuma Venta iegraužas ap 13m augstā dolomītu atsegumā. Tās ir Gobdziņu klintis. Upē šeit ir straujtece, vieta ir skaista un noteikti ir vērts piestāt un uzkāpt klintīs, lai pavērotu ainavu.

 Aiz Gobdziņu klintīm mežs no upes atkāpjas, tā met pāris lielu loku un pēc 5km laivotāji ierauga Lēnu katoļu baznīcas torņus. Tepat baznīckalna pakājē ir labs laivojuma finiša punkts. Te arī Kojas ieteka. Turpmākos 8,8km līdz Skrundai Venta plūst pa apkoptiem laukiem. Ne ar ko īpašu upe neizceļas, šeit viss ir atkarīgs no jūsu ceļabiedriem un motivācijas nokļūt līdz Skrundai.

Šī maršruta veikšanai ieteikums ir vērot laika prognozi un vēja virzienus un neizvēlēties braucienu laikā, kad sola Ziemeļu vēju, tad laivojiens būs cīņa ar pretvēju.

Ar ceļa ("laivas") vēju no Dienvidiem, laivojiens būs burvīgs un  sportiskā režīmā laivojot, maršrutu var veikt vienas dienas laikā!

Skrundā starp Liepājas šosejas un dzelzceļa tiltiem Ventai no labā krasta pietek Ciecere. 

Aprakstot turpmākos 43 km līdz Ventas rumbai Kuldīgā, kā vienīgie vērā ņemamie orientieri jāmin Ventas mazās pietekas. Skrundā starp Liepājas šosejas un dzelzceļa tiltiem Ventai no labā krasta pietek Ciecere. Pēc 14,6km aiz Skrundas ir labā krasta pietekas Ponakstes ieteka, pēc 600m tai no kreisā krasta seko Ēnava, 10km tālāk ir Lējējupes ieteka, bet vēl 4,6km tālāk ir labā krasta pietekas Ēdas ieteka.

Venta šeit ir vienkārši plata, sekla un palēna upe, ir jāairē, tomēr ik pa laikam, it kā nenokurienes rodas neliela straumīte, kas palīdz tikt uz priekšu.

Par Kuldīgas tuvošanos liecina augsts radiotornis un apkārt tam satupušu mazdārziņu kolonija Ventas kreisajā krastā. Tad nāk Kuldīgas apvedceļa tilts un 2km aiz tā ir Ventas rumba.

Te noteikti vajag piestāt un pilnībā izbaudīt platā ūdenskrituma jaukumus un Kuldīgas ainavas. Jāatceras, ka Rumba nav laivojama. Ērti apnesieni iespējami gar abām ūdenskrituma pusēm. Starp Rumbu un Veco tiltu ir jestra straujtece, kuras plūdumā nezināmu iemeslu dēļ ir iemesti vairāki lieli betona bluķi ar asām malām. Sargiet laivas!

Aiz Vecā tilta sāks straujš un līkumots posms, upe atdzīvojas. Daudzas salas un saliņas virknējas 2km garā un straujā posmā. Posma galā ir straujš līkums pa labi, kreisajā krastā slejas ap 15 m augsta krasta krauja. Šī ir interesanta vieta upes plūdumā, kur laba straume veido spēcīgas atstraumes un nelielus atvarus. Ja sanāk neuzmanīgi vadīt laivu un tā ar sāniem ietriecas pretī tekošā ūdenī, tad atsvaidzinoša pelde garantēta. Pēc 3,2 km ir klāt Ventas labā krasta pietekas Riežupes ieteka – laba pauzes vai finiša vieta.

Kad labā krastā ar Ventu satiekas Abava, līdz finišam Lielajā Nabas ezerā atlikuši 9 km. Lielo Nabas ezeru ar Ventu savieno 1 km garš Nabas kanāls. Galvenais orientieris kanāla atrašanai ir pelēka māja kreisā krastā un augstsprieguma līnija, te arī meklējiet izeju uz ezeru.