Tebra river route download for mobile devices (android/iphone)
Tebra on juba ammustest aegadest olnud transpordi keskpunktiks. Suured kaubalaevad toimetasid mööda jõge kaupasid Sakast kuni Aizpute rüütlilossini, siit ujutati palke ning Gauja liivlaste asustusest annavad märku kohanimed nagu: Turaida, Orga ja Lanka. 20. sajandi alguses reguleerisid Tebra voolu 2 võimast vesiveskit, tänaseks on ainsana säilinud Aizpute veski.
Kuni Nõukogude okupatsioonini käis Tebra ümber pidev elu. NSVL-i ajal kuulutati Tebra jõe suudmeala suletud piirilähedaseks alaks ning jõgi vajus unustusse. Jõgi kasvas kinnis ning vool peatus langenud puudest tekkinud takistuste tõttu. Olukord muutus 2000. aasta paiku, kui veeturistid taas avastasid Tebra.
Hetkel on Tebra üks armastatumaid Lääne-Kurzeme jõgesid. Tavaks on saanud, et Tebra sõuderetke alustatakse Apriķist Aloksti silla (C) juurest. Siin on mugav koht paati astumiseks. Tebra kohtub peale 600 kiiret, madalat ja käänulist meetrit Alokstega, kus saab harjutada on sõudmisoskust ning tandemiga sõitmist. Peale kokku voolamist muutub jõgi olulisemalt rahulikumaks ning sügavamaks, see annab piisavalt palju aega, et enne järgmist katsumust natukene hinge tõmmata. Kallastel kõrguvad majesteetlikud tammed, mille vahelt paistab vaid Apriku kirikutorn.
Peale Apriķit voolab jõgi läbi väiksemate salude ning karjamaade, vool on piisavalt kiire, et aerutada puhkerežiimis. Suve teisel poolel ilmuvad antud lõigul välja vesiheina taimed. See küll ei takista sõitmist, kuna vesiheina sisse moodustuvad omapärased „rajad“ – veeteed paadi laiuses. Kallaste asustatus hõreneb ning 7 km Apriķist algab lõik, mida paadisõitjad kutsuvad „Dinosauruste pargiks”. Suured ja laiade okstega puud, mis moodustavad vee kohale tumeda varju, ootamatud suured üksikud kivid, päikese käes ära kuivanud kõrkjad ning kalakotka ärevad hüüded – seda ei õnnestu mitte märgata ka mitte tähelepanelikul retkelisel. „Seal tekib tunne, nagu kohe kohe jookseb dinosaurus üle jõe“ ütles üks kogenud paadisõitja.
Peale „Dinosauruste parki“ vangistab Tebra paadiretkelised sõna otsese mõttes pooleteise kilomeetrilisse lõksu. Jõe vool peatub ning jõgi voolab märgalasse. Kõrkjad, kerahein ja hall-lepad meenutavad Florida soid, ainult alligaatorite asemel valitsevad siin koprad. Antud lõigul peab aerutama jõudsasti ning katsumused välja kannatama, sest lõigu lõppedes ootab autasu – peale laia üheksakümne kraadist vasakpoolset kurvi muutub ümbritsev loodus silmnähtavalt ning kallastele ilmub võimas kuusemets. Siin algab Tebra kõige kiirem lõik – u 2 km pikk lõputute kärestike ja dolomiidist kivirahnude kaskaad, mille lõpus on hea orientiir: rippsild. Tebra kõige ilusamad 14 km on läbitud.
Peale rippsilda (E) Tebra vool aeglustub, kuid ei jää seisma. Nähtavale ilmuvad üksikud majad ning on ka kärealasid. Majesteetlikud metsad asenduvad Läti jõe kallastele omase lepistiku, niitude ning võsaga. Antud lõik sobib hästi spinninguga kalameestele, siin on nii kiire vooluga alasid kui ka esineb tagasivoolu ning süvikuid. Ahvena ja turbi saak on tagatud. Marsruudi lõppu märgib raudbetoonist sild Taurinu (Kalnenieku) maja juures.
Peale Tauriņu (Kalnenieku) silda (F) muutub jõgi täiesti rahulikuks. Tebra on lõpetanud ruttamise ning viimased 7 km enne Durbiga kokku voolamist kulgeb jõgi väga rahulikult mööda hall-leppade suureks kasvanud istandite. Tundub nagu kogu jõud oleks jõest otsa saanud.
Peale kokku voolamist (G) Durbiga algab uus vaid 6,3 km pikkune jõgi - Saka. Loodus muutub ning tunda on mere lähedust. Vanad heinakuhjad, piiritusetehase korstnad, võrgud ning mootorpaadid. Raudteesild, elegantne lossitrepp, mis viib Upesmuiža lossipargist kuni veeni (lossihoone põles ise 1905. aasta rahutuste ajal maha), peale mida tuleb juba Pavilosta. Sõita on jäänud vaid jupp, mis voolab mööda väikestest kaluripaatidest, jahisadamatest ning peale seda on juba muul ning meri (H).
Ühe päeva retk Pavilostani.
Sarkanvalki – Tauriņi
Üks populaarsemaid Tebra marsruute. Peale Sarkanvalkit jõe vool peatub, jõge vaadates tekib küsimus – „kummas suunas jõgi voolab?“. Peale laeva istumist on vaid natukene aega, et ennast mugavalt sisse seada – peale laia 20 kraadist käänakut muutub ümbritsev loodus märgatavaöt ning jõe kallastele ilmub võimas kuusemets.
Populaarsemad marsruudid Tebral ja Sakal:
Apriķi – Pavilosta 40 km 2-3 päeva
Sarkanvalki - Pavilosta – 28 km 1-2 päeva
Aiz Apriķiem upe vijas cauri nelieliem mežiem un ganībām, straume ir pietiekama, lai airētu atpūtas režīmā. Dažas straujteces ir diezgan interesantas un nelielu plūdu gadījumā tajās veidojas nesarežģītas piespiedes. Vasaras otrajā pusē šajā posmā vietām parādās doņu audzes. Tās gan netraucē laivojumam, jo doņos veidojas savdabīgas „takas” – ūdensceļi laivas platumā. Apbūve pakāpeniski beidzas un pēc apmēram 7 kilometriem no Apriķiem sākas posms, kuru laivotāji dēvē par „Dinozauru parku”. Milzīgi un ķeburaini koki, kas noliekušies pār straumi veido tumšu pavēni, negaidīti lieli atsevišķi akmeņi, nokaltušu stumbru saulē izbalējušie sāni un zivju ērgļa neapmierinātais sauciens – to šajā posmā nevar nepamanīt pat visnevērīgākais laivotājs. „Tur bija tā, it kā upei tūliņ pārskrietu dinozaurs”, - tā teica kāda pieredzējusi laivotāja.
Fast section of river, cleaned within Estonia-Latvia programm project Riverways. You can canoe here only during high water season!
Tradicionāls 2 dienu maršruts, ko var pagarināt līdz Pāvilostai, vai pie augsta ūdens līmeņa uzsākt no tilta pie Sīļu mājām augšup Apriķiem.
Vienas dienas maršruts līdz Pāvilostai. Aiz Kalnenieku tilta upes plūdums pilnībā norimst. Tebra ir beigusi savu skrējienu un nu savus pēdējos 6,4 km līdz satekai ar Durbi pavisam rāmi plūst pa pāraugušu baltalkšņu audzēm. Tā vien šķiet, ka upe visus savus spēkus ir izsmēlusi. Stembres atpūtas vietā var ļauties atpūtai un atvēsinošai peldei. Satekot Tebrai kopā ar Durbi, veidojas Saka, kas pēc 7,5 km ietek jūrā Pāvilostā. Te ainava mainās, jūtams jūras tuvums. Vecas pāļu piestātnes, spirta brūža skursteņi, tīkli un motorlaivas. Dzelzceļa tilts, elegantas pils kāpnes, kas Upesmuižas parkā ved teju līdz ūdenim (pati pils nodedzināta 1905. gada nemieros) un tad Pāvilosta ir klāt. Vēl atliek airējums gar mazajiem zvejnieku kuģīšiem, jahtu piestātni un turpat jau ir molu gali un jūra.
Viens no populārākajiem Tebras maršrutiem. Ap Sarkanvalkiem upes tecējums apstājas, vērojot upi - rodas jautājums - "Kurā virzienā tā plūst?". Uzsākot laivojumu jumsir tieši tik daudz laika, lai ērtāk iekārtotos laivā, jo jau pavisam drīz – pēc plata deviņdesmit grādu kreisā līkuma ainava izmainās pilnībā un pie upes pienāk varenu egļu mežs. Te sākas Tebras straujākais posms – ap 2km gara nemitīgu straujteču un nelielu dolomīta rumbiņu kaskāde, kuras galā ir labs orientieris: trošu tiltiņš. Aiz trošu tiltiņa Tebras plūdums pierimst, bet neizbeidzas. Atkal parādās pa atsevišķai mājai, ir arī pa straujtecei. Majestātiskos mežus nomaina Latvijas upju krastiem ierastā alkšņu, segliņu un ievu ainava. Šis posms labi piemērots spiningotājiem – te ir gan atstraumju izgrauztas bedres, gan oļainas straujteces, gan tumšas dzelmes. Asaru un sapalu lomi garantēti. Posma beigas iezīmē dzelzsbetona tilts pie Kalnenieku mājām.
Aiz Apriķiem upe vijas cauri nelieliem mežiem un ganībām, straume ir pietiekama, lai airētu atpūtas režīmā. Dažas straujteces ir diezgan interesantas un nelielu plūdu gadījumā tajās veidojas nesarežģītas piespiedes. Vasaras otrajā pusē šajā posmā vietām parādās doņu audzes. Tās gan netraucē laivojumam, jo doņos veidojas savdabīgas „takas” – ūdensceļi laivas platumā. Apbūve pakāpeniski beidzas un pēc apmēram 7 kilometriem no Apriķiem sākas posms, kuru laivotāji dēvē par „Dinozauru parku”. Milzīgi un ķeburaini koki, kas noliekušies pār straumi veido tumšu pavēni, negaidīti lieli atsevišķi akmeņi, nokaltušu stumbru saulē izbalējušie sāni un zivju ērgļa neapmierinātais sauciens – to šajā posmā nevar nepamanīt pat visnevērīgākais laivotājs. „Tur bija tā, it kā upei tūliņ pārskrietu dinozaurs”, - tā teica kāda pieredzējusi laivotāja.
Aiz Apriķiem (A) upe vijas cauri nelieliem mežiem un ganībām, straume ir pietiekama, lai airētu atpūtas režīmā. Vasaras otrajā pusē šajā posmā vietām parādās doņu audzes. Tās gan netraucē laivojumam, jo doņos veidojas savdabīgas „takas” – ūdensceļi laivas platumā. Apbūve pakāpeniski beidzas un pēc apmēram 7 km no Apriķiem sākas posms, kuru laivotāji dēvē par „Dinozauru parku”. Milzīgi un ķeburaini koki, kas noliekušies pār straumi veido tumšu pavēni, negaidīti lieli atsevišķi akmeņi, nokaltušu stumbru saulē izbalējušie sāni un zivju ērgļa neapmierinātais sauciens – to šajā posmā nevar nepamanīt pat visnevērīgākais laivotājs. „Tur bija tā, it kā upei tūliņ pārskrietu dinozaurs”, - tā teica kāda pieredzējusi laivotāja.
Aiz „Dinozauru parka” Tebra laivotājus burtiski sagūsta pusotru kilometru garā slazdā. Upes tecējums apstājas, tā mēģina plūst pa dumbrāju. Meldri, kamolzāle un baltalkšņi rada nepārprotamas asociācijas ar Floridas purviem, tikai aligatoru vietā te valda bebri. Šajā posmā jāpavicina airi dūšīgāk un jātiek ar to galā, jo beigās gaida atalgojums – pēc plata deviņdesmit grādu kreisā līkuma ainava izmainās pilnībā un pie upes pienāk varenu egļu mežs. Te sākas Tebras straujākais posms – ap 2 km gara nemitīgu straujteču un nelielu dolomīta rumbiņu kaskāde, kuras galā ir labs orientieris: trošu tiltiņš. Tebras skaistākie 14 km ir nolaivoti.
Laivojums beidzas pie Akmeņkalnu mājām, trošu tiltiņš 2016.gada palos aiznests.
Dzintares pilskalns
Atpūtas vieta "Sarkanvalki"
Telšu laukums "Lejas"
Tilta paliekas
Tebras Zebra
Saļienas dzirnavu drupas
Atpūtas vieta Rasaiņi
Stembre (atpūtas vieta)
Pedestrian bridge
Saka (atpūtas vieta)
Kempings "Ievlejas"
Telšu vieta "Kraujiņas"
Sakaslejas Evanģēliski luteriskā baznīca
(+371) 26426992
