Laivu brauciena plānošana
Aktīvās laivošanas sezona Baltijas valstīs ilgst no ledus iziešanas brīža (parasti aprīļa vidū) līdz septembra vidum. Apmeklējuma augstāko punktu tā sasniedz no Vasaras saulgriežiem līdz augusta vidum. Ja vēlaties uz ūdeņiem izbaudīt klusumu un mieru, izvēlieties savam laivojumam darba dienas. Ja jūsu rīcībā ir tikai nedēļas nogales, ieplānojiet laivu ceļojumu jūnijā, augusta beigās vai septembra sākumā. Ja esat iecerējuši doties vienas dienas laivojumā, tad tam vislabākais laiks ir maijs un jūnija sākums – statistiski šajā laikā ir visvairāk saulainu dienu, bet naktīs termometra stabiņš bieži rāda tikai +5 grādus. Divu un vairāku dienu laivojumam tomēr piemērotāks ir jūlijs un augusts ar siltajām naktīm, bet lielāku nokrišņu iespējamību. Mūsdienu laikapstākļu prognozes ir pietiekami precīzas, lai varētu pasākumu saplānot nedēļu uz priekšu.
Ko ņemt līdz vairāku dienu laivojumā?
Pasaulslavenais norvēģu zinātnieks un ceļotājs Tūrs Heijerdāls par līdz ņemamajām lietām izteicās šādi: „Sakrāmējiet visas lietas kaudzē pie laivas. Paņemiet no kaudzes aptieciņu un nazi. Nešķirojot sadaliet kaudzi uz pusēm un vienu pusi atbīdiet nostāk. Tad nešķirojot sadaliet divās daļās atlikušo pusi. Vienu tās daļu iekraujiet laivā. Un vēlāk, ceļojuma laikā, jūs sapratīsit, ka mantu tik un tā ir trīs reizes par daudz!”
Heijerdāla jokā ir liela daļa taisnības. Un tomēr, ko tad ņemt līdz divu vai vairāku dienu vasaras laivojumā cilvēkiem bez īpašas pieredzes?
Pamatlietas: telts; tūristu paklājiņš; guļammaiss; sērkociņi vai cits uguns iegūšanas veids; nazis; aptieciņa (pretsāpju līdzekļi, brūču apstrādāšanas līdzekļi, marles saite un plāksteri); saules aizsargkrēms; pretinsektu līdzeklis; tualetes papīrs; ap 7m izturīgas auklas; pieres lukturītis.
Drēbes un apavi: viena kārta apģērba ar garām rokām vakaram; viena kārta apģērba ar īsām rokām laivojumam. Galvassega, īpaši bērniem. Ja sola lietu, tad lietus necaurlaidīga vējjaka. Tā gan neglābs no slapjuma, bet vismaz varēsiet sevi mierināt, ka darījāt visu lai nesamērcētos. Sandales laivojumam un pārgājienu apavi vakaram.
Ēdiens un virtuve: kvalitatīvas šķīstošās zupas un putras; tēja vai kafija; saldumam neliela medus burciņa un žāvēti augļi vai rieksti; dzeramais ūdens (vārīšanai gan var izmantot arī strautu un avotu ūdeni). Metāla krūzīte, bļodiņa un karote, nazis. Divi katliņi – ēdienam un dzērienam. Vēlams ceļotāju prīmuss (nejaukt ar mazajām gāzes plītiņām!). Pēc iespējas izvairīties no svaigas gaļas, kā arī zivīm un desām!
Nesalieciet visas mantas vienā lielā somā. Visrūpīgāk atsevišķā ūdensnecaurlaidīgā maisā iesaiņojiet telti un guļammaisus. Ūdensnecaurlaidīgos maisus prasiet savam laivu iznomātājam. Izvietojiet mantas laivā tā, lai smagākās atrastos laivas aizmugurē.
Ko noteikti nevajag ņemt līdz (bet ko gadās redzēt pārpildītās laivās): divroci zāģi; radioaparātu; kartupeļu maisu; vecmāmiņas konservu burkas; vatētās segas; neiedomājamu drēbju daudzumu; lietussargu; šokolādi (noteikti izkusīs); volejbola spēles komplektu un līdzīgas lietas.
Apmetnes vieta
Vissvarīgākais: Iekārtojiet apmetni laikus! Pat ja līdz tumsai ir vēl krietns brīdis, bet diena tomēr iet uz vakarpusi, un jūs redzat labu apmetnes vietu, tad beidziet laivojumu un iekārtojieties tajā! Visai bieži ir gadījumi, kad cilvēkiem liekas, ka „tur aiz tā līkuma” jābūt labākai vietai, bet parasti tā nenotiek, un rezultātā apmetne tiek ierīkota jau tumsā un nepiemērotā vietā. Jārēķinās, ka cilvēkiem bez pieredzes telts uzbūvēšana, ugunskura iekurināšana un vakariņu pagatavošana aizņem vismaz divas stundas. Bet apmetnes jēga jau nav tikai pārnakšņot – jūs taču gribēsiet vēl izpeldēties, pasēdēt pie ugunskura un paklausīties nakts skaņās.
Neatstājiet pa nakti pārtiku uz zemes! Labāk pakariet maisu ar savām rītdienas brokastīm un pusdienām kokā, vai arī novietojiet to telts iekšpusē. Pie upēm dzīvojošie jenoti, eži, āpši un lapsas ir bieži viesi guļošo ūdenstūristu apmetnēs.
Neatstājiet ugunskuru bez uzraudzības!
Neatstājiet aiz sevis NEKĀDUS atkritumus, pat ja apmetnes vieta ir aprīkota ar atkritumu maisiem! Ņemiet atkritumus līdz un ceļojuma beigās atdodiet tos savam laivu iznomātājam. Atcerieties, ka aiz īstiem tūristiem vide paliek tīrāka, nekā bija pirms tiem.
Ja makšķerējat vai spiningojat, paturiet tik daudz zivju, cik nepieciešams maltītei! Pārējās laidiet atpakaļ.
Neņemiet rokās dzīvnieku un putnu mazuļus! Pat ja jums liekas, ka tie ir pilnībā pamesti. To māte noteikti noskatās uz jums no krasta paceres.
Drošība
Lai arī Latvijas likumdošana neparedz pieaugušiem laivotājiem lietot drošības vestes, tomēr palūdziet laivu iznomātājam vestes visiem savas grupas dalībniekiem un lietojiet tās. Bērniem līdz 12 gadu vecumam glābšanas vestu lietošana ir obligāta!
Ja jums nav nekāda laivošanas pieredze, lūdziet savam laivu iznomātājam padomu laivas vadīšanā un labākajā mantu izvietojumā.
Video pamācība: Sargiet sevi un cieniet dabu - drošība uz ūdens
Sevišķi karstās dienās (vairāk par +22 grādiem) palielinās karstuma dūriena risks, īpaši bērniem. Regulāri dzeriet ūdeni un peldieties. Neleciet ūdenī nepārbaudītās vietās! Labāk ieejiet ūdenī lēnām.
Ja konstatējat piesūkušos dēli, pielieciet pie tās galvas kvēlojošu oglīti vai sāli. Dēle atlaidīsies. Tas būs nesāpīgs process, tikai brūcīte nedaudz paasiņos, jo dēle tajā būs ievadījusi pretrecēšanas vielas. Nemēģiniet dēli atraut ar spēku!
Ja konstatējiet piesūkušos ērci, izraujiet to. Ja neesat potēts pret ērču encefalītu, saglabājiet izrauto ērci vēlākai pārbaudei. Laivojums nav jāpārtrauc ērces dēļ. Visbiežākais encefalīta inkubācijas periods ir 7 – 14 dienas.
Ja ir aizdomas par čūskas kodumu un nav pilnīgas pārliecības, ka tas ir bijis zalktis, meklējiet palīdzību! Tipisks odzes kodums ir četri nelieli punktiņi, ap koduma vietu strauji veidojas pampums. Nekādā gadījumā nelietojiet žņaugu! Nelietojiet alkoholu! Odzes inde izplatās pa asinsriti – jo augstāks spiediens, jo inde izplatās ātrāk. Ja čūska iekodusi bērnam, neļaujiet tam staigāt un līdz glābēju transportam nesiet. Jāpiebilst, ka upmalas nav odžu izplatības areāls un čūsku kodumi ir ārkārtīgi reti.
Ja naktī paredzams pērkona negaiss ar stipru lietu, nebūvējiet telti zem vislielākā apkārtnē augošā koka vai apkārtnes zemākajā punktā. Zibeņošanas laikā nepeldieties.
Katrā laivošanas maršrutā ir iespējamie evakuācijas punkti, jeb vietas, kur var piebraukt salīdzinoši tuvu upei. Nekautrējieties jautāt par tiem savam laivu iznomātājam. Lai arī ceļojumā jums visticamāk būs līdz GPS tipa ierīce, tomēr laivojot sekojiet maršruta kilometru norādes zīmēm (ja tādas ir), kā arī zīmīgiem objektiem: klintīm, dižozoliem, salām, lieliem akmeņiem uc. Nepieciešamības gadījumā tas palīdzēs orientēties gan jums, gan glābējiem.
