Dienvidsusēja

Upesoga izlaivoja šo maršrutu 2020.gada aprīļa sākumā.Sportiskā režīmā un patiesiem kolekcionāriem domāts maršruts. Upes mazliet garlaicīgi posmi, kuros upe plūst caur pļavām un ganībām, mijās ar ainaviski pievilcīgiem mežu un pamežu posmiem ar lieliem ozoliem, bērziem tās krastos. Dažviet pat svaigi mežu izcirtumi upes krastos. 

Šajā posmā nebija neviens sastrēgums, kura dēļ būtu jākāpj ārā no laivas, vai kā citādi jātiek uz priekšu, tomēr pāris asākos upes līkumos koku "uzkrājums" veidojas, un ar laiku tas var arī "aizvērt" upes tecējumu.

Par straumi. Nevar teikt, ka upe laivu nes, tomēr tā nav arī dīķis. Nelielu straujteču posmi mijas ar mierīgaku laivojumu. Visticamāk mazūdens periodā straujteču posmi nav braucami, jo jau tagad - aprīlī - dažviet laiva skāra upes dibenu un šur tur vajadzēja atsperties ar airi, lai tiktu uz priekšu.

Upesoga šo maršrutu veica 2020.gada aprīļa vidū. Pirmie 6 - 8 km ir samērā aizkrituši, kādās 5-6 vietās, nākas apiet koku sastrēgumu, laivu apnesot gar vienu vai otru krastu, daži sastrēgumi ir vērienīgāki un krājušies kādu laiku, daži pavisam svaigi, veidojušies lielākam kokam nogāžoties samērā šaurajā upes plūduma.

Laivojums nebūs galaicīgs, prasīs arī zināmu piepūli un padomāt labako variantu, kā tikt pāri kārtējam koku sastrēgumam. Diemžēl, pie sastrēgumiem veidojas arī zināma atkritumu krātuve, ja plānojiet laivot, paķeriet kādu maisu, kurā savākt drazas.

Jau pēc Cīruļu tilta upe iegūst arvien plašāku tecējumu, un tās krastos kritušie koki nekādi vairs neietekmē upes tecējumu.

Par Neretas tuvumu liecina arvien pieaugošais uzpludinājums. Maršruts labi nobeidzams un laivas ērti izceļamas, pirms tilta kreisā pusē.